Paracas nekropoles kultūrai ir senatne, kas nāk no 200 gadus pirms mūsu ēras līdz pirmajiem mūsu ēras gadiem Šī posma galvenā attīstības zona bija starp Pisco upi, Toparas gravu un Paracas pussalu.
Šo laikmetu raksturo to kapsētu taisnstūrveida forma, kur dažu metru augstumā tika aprakti desmitiem bēru saišķu. Šajos apbedījumos ir norādes par sociālo kategoriju esamību, jo visspēcīgākās personības bija ļoti izrotātas.
Bēru saišķi
Atrastie apbedījumu saišķi parāda Parakas spēju apglabāt savus mirušos. Viņi atklāja saišķus ar ļoti bagātu un daudzveidīgu trouseau, kur pilnīgi redzama sociālo slāņu pastāvēšana; daži saišķi ir ļoti sarežģīti, tajos ir daudz priekšmetu, bet citos attēlota tikai mūmija.
Paracas keramika
Šī nekropoles perioda keramika nav tik reprezentatīva. Kaut arī forma un dubultā pīķa un tilta rokturis tiek saglabāti, tas zaudē bagātību, ir mazāk dekorēts, dzeltenīgas krāsas, kā arī tas ir mazāk. Tā ir mazāk apstrādāta keramika, ar mazāk plānām sienām.
Paracas tekstils
Savukārt Paracas Necropolis audumi un Paracas mantijas dizainos rada lielāku meistarību un izsmalcinātību, jo tie ir izšūti, kas ļāva iegūt skaistus motīvus un krāsainus darbus.
Varoņi tiek attēloti, turot štābus vai trofeju galvas ar vērtnēm, kas piesien pie jostas un pārveidojas par čūskām ar divām galvām ar galvassegām, kurām virsū ir svinīgs nazis, deguna gredzens, ūsas utt.
Otrkārt, izceļas gan floras, gan faunas dabiskie noformējumi, piemēram, čūskas, putni, kaķi, zivis, augļi, ziedi utt.
Šīs Paracas mantijas izmantoja Paracas vīrieši, kas turēti uz galvas kā gara mantilla. Uz audumiem izšūtās dažādās polihromās figūras tika uzskatītas par mītisko pasaku grafisko attēlojumu.
Tas ir vairāk miega, nekā teiksim
Nu, tam, kurš to atklāja, acīmredzot jābūt viedajam nē
būtība ir tāda, ka tas ir lieliski